prōclīvitās <ātis> f (proclivis) übtr
prō-clīvis <e> (Adv -ī) (clivus)
1.
2. übtr
3. übtr
4. Plaut. übtr
prō-clīvus <a, um> nicht klass.
→ proclivis
prō-clīvis <e> (Adv -ī) (clivus)
1.
2. übtr
3. übtr
4. Plaut. übtr
| prōclīnō |
|---|
| prōclīnās |
| prōclīnat |
| prōclīnāmus |
| prōclīnātis |
| prōclīnant |
| prōclīnem |
|---|
| prōclīnēs |
| prōclīnet |
| prōclīnēmus |
| prōclīnētis |
| prōclīnent |
| prōclīnābam |
|---|
| prōclīnābās |
| prōclīnābat |
| prōclīnābāmus |
| prōclīnābātis |
| prōclīnābant |
| prōclīnārem |
|---|
| prōclīnārēs |
| prōclīnāret |
| prōclīnārēmus |
| prōclīnārētis |
| prōclīnārent |
PONS OpenDict
Vuoi aggiungere una parola, una frase o una traduzione?
Inviaci un nuovo contributo per il PONS OpenDict. I suggerimenti inviati vengono esaminati dalla redazione di PONS e inseriti di conseguenza nei risultati.